Pie lielas upes Daugavas
Sēd prūšu junkurs traks.
Tas nevar pāri pārpeldēt,
Jo piekusis kā maks.
Bet kādā naktī tintmelnā,
Kad lietus traki līst,
Uz aci prūsis nolicies –
No būdas netīk līst…
Uz otriem sāniem pagriežas
Un omulīgi krāc –
Te dzird pie durvīm ellīgi
Kāds sit, ka brīc un brāc.
Nu prūsis domā: biedri nāk
Man ziņot prieka vēst` -
Ka šonakt Rīga ieņemta,
Tur dabūs dzert un ēst.
Kā atver durvis – iebļaujas:
Stāv latvju strēlnieks šmaugs
Tas uzbļauj prūsim pērkonīg`:
“Nu celies, celies, draugs!”
Velk prūsis bikses raudādams
Kā latvju strēlnieks liek –
Uz Rīgu viņam ceļojums,
Bet tas vairs nedar` priek`…
Kā gūsteknis pār tiltu viņš
It bēdīgs Rīgā nāk
Un tad no dusmām šausmīgām
Vēl Daugavā spļaut māk.
Bet latvju zēni priekā sauc:
“Nu, Frici, kā tev iet?
Ka tu jau Rīgu ieņēmis –
Tā tev gan laikam šķiet!”
Aiz dusmām prusaks sarkst un bāl
Un savā sirdī draud,
Bet redzot Rīgas skaistumu
Pirms lādās, bet tad – raud.
(melodija – Cik bēdīgi tie vecāki, kas dēlus audzina)
4.Vidzemes latviešu strēlnieku pulks,
3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulka žurnāls Cīņas biedrs, 1916.g.nov., Nr.6.
Ludvigs Šanteklērs (Mārtiņš Gailis)