Vīru kopas "VILKI" vēsture
Vīru kopas "VILKI" vēsture
Pirmsākumi
1980.gadā vēstures skolotājs Māris Ošs izveidoja J.Vācieša vārdā nosaukto Engures folkloras kopu : ,,...Iekšējā prasība man bija pēc kareiviskāka repertuāra, jo no ģenerāļa Jāņa Lāča māsas Leontīnes biju apguvis bravūrīgākas strēlnieku dziesmas” atceras Māris Ošs, kad viņš tika uzaicināts piedalīties folkloras draugu kopas Skandinieki izveidošanā, ,,...tādēļ nolēmu izveidot pats savu dziedātāju ansambli. 1980.gada maijā Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā, Juglas ezera krastā ar vizuāli atbilstoši atlasītiem puišiem, notika pirmais karavīru dziesmu mēģinājums. Dokumentālās filmas Strēlnieku zvaigznājs kinooperators Andris Slapiņš uzaicināja manus 22 puišus piedalīties filmas epizodes filmēšanā Doles salā, kur tika inscinēta latviešu strēlnieku 1918. gadā Maskavā svinēto Jāņu turpinājums. Tika atvesti latviešu strēlnieki no visas Latvijas. Filmas kinorežisors Juris Podnieks apgādāja manus puišus ar strēlnieku cepurēm no Rīgas kinostudijas rekvizītiem, ar kurām uzstājāmies arī vēlākos koncertos Latvijas Komjaunatnes radošās jaunatnes nometnē Gaujienā, Murjāņu sporta internātskolā, Latviešu strēlnieku muzejā, Latvijas Valsts Fizkultūras institūtā, Dailes teātrī , Teātra muzejā, RPI nometnē ,,Ronīši” u.c.”
Juris Podnieks arī izpalīdzēja ar strēlnieku dzīvesvietu adresēm, kas deva mums iespēju ne tikai apgūt latviešu strēlnieku dziesmas no pirmavota- ar pierakstos nefiksējamu intonāciju, izpildījuma manieri, bet arī nepastarpināti pārņemt strēlnieku mantojumu- viņu cīņas motivāciju, dzīves pozīciju.
J.Vācieša ansamblī mēs viegli spējām sevi identificēt ar vīrišķīgajiem latviešu strēlniekiem, jo bijām pulcējušies dziedāt griboši, boksu un cīņas sportu mīloši latviešu jaunieši. Tiekoties ar latviešu strēlniekiem, intervējot viņus uzzinājām, ka minētās aizraušanās bija populāras arī strēlnieku vidū, bet vairāk par visu mūs vienoja Latvijas mīlestība, izteiktās nacionālisma jūtas.
Protams, tas nesaskanēja ar PSKP ideoloģiju, tādēļ Latvijas PSR VDK 1982. gadā safabricēja krimināllietu pret Māri Ošu, kurš tika apcietināts. ,,J.Vācieša vārdā nosauktā Engures folkloras kopa” pārkārtojās un daļa no dalībniekiem un jaunpienācēji turpināja darboties toreizējā Dailes teātra direktora Bērtuļa Piziča vadībā, ar kuru bijām iepazinušies pēc uzstāšanās Dailes teātrī.
Tomēr atkal sekoja Latvijas PSR VDK spiediens, un vēlreiz daļa no dalībniekiem un papildinājums pārgrupējāmies, lai turpinātu latviešu karavīru kultūras mantojuma popularizēšanu nu jau Liepavota satāvā.
"Vilki"
Lai pilnveidotu repertuāru, grupa nolēma cītīgi apgūt senās karavīru dziesmas. Līdz ar šo ideju 1992. gada 5. novembrī tika mainīts grupas nosaukums, un kopš tā laika mēs esam vīru kopa "VILKI".
Vīru kopas "VILKI" repertuāra pamatā ir karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Dziesmas repertuāram tiek meklētas E. Melngaiļa, A. Jurjāna, J. Vītoliņa, A. Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos, bet lielu daļa I pasaules kara latviešu strēlnieku, II pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmas ir pierakstītas no šo cīņu dalībniekiem.
Kopas sastāvā patreiz darbojas 9 vīri, kuriem tuva karavīra dzīvesziņa. Katrs no kopas dalībniekiem pieprot arī kādu no senajiem arodiem - apstrādā koku, ādu, gatavo senos mūzikas instrumentus, kaļ 10. - 13. gs. rotas. Arī liela daļa no mūsu tērpiem ir pašu roku gatavoti - šūti krekli, vamži, ādas apavi, kaltas rotas. Tas viss izgatavots, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 10. - 13. gs. tērpu fragmentus. Senie mūzikas instrumenti, kurus izmantojam, ir mūsu gatavoti.
Darbība
Mūsu darbības laikā esam noformulējuši savu mērķi: apkopojot informāciju, izprast latviešu karavīru dzīvesziņu visos laikos un to popularizēt. Līdz šim esam realizējuši daudzas ieceres ar dažādu projektu palīdzību. Galvenie no tiem ir koncertlekciju cikli mācību iestādēs visā Latvijā, kas veicina patriotisko audzināšanu. Mūsu izveidotās koncertlekcijas ir arī informācijas pasniegšanas veids dažāda vecuma klausītājiem, kas sevī ietver visu laiku latviešu karavīru dziesmu izlasi, seno tērpu, ieroču, rotu atdarinājumu un mūzikas instrumentu demonstrējumu, video un foto materiālu apskati. Pieredze rāda, ka jaunākai paaudzei ļoti saistošas liekas mūsu vadītās praktiskās aktivitātes, kuru laikā ir iespēja pārbaudīt savu spēku un veiklību šaušanā ar loku, cirvja un šķēpa mešanā mērķī, kā arī citās senās latviešu spēka un veiklības spēlēs. Mūsu uzstāšanās bieži bijusi saistīta ar ritualizētām darbībām Kad uzstājamies kopā ar mūsu sievām, kuras apvienojušās folkloras kopā "Vilcenes", mēs varam iemācīt tradicionālos dančus. Tāpat "Vilcenes" pārzina senās rotaļas un spēles, kas īpaši iepriecina bērnus...
Vīru kopas "Vilki" piedalīšanās dažādos starptautiskos festivālos
- Pilsētas svētki Tbilisi, Gruzijā (2005)
- "Baltica" (1994, 1997, 2000, 2003. Latvijā, 1995, Lietuvā),
- Žemaitijas starptautiskais folkloras festivāls (1993, 1999, Lietuvā),
- Rūjienas starptautiskais folkloras festivāls (1996, 1998),
- Starptautiskā tautas deju nometne Vācijā (1998),
- EXPO ‘2000 Vācijā,
- Pagānu festivāls Jonišķos, Lietuvā "KILKIMŽAIBU" (2004, 2005),
- Kuršu svētki Apolē, Lietuvā (2005).
Vīru kopas "Vilki" piedalīšanās un dažādu liela mēroga pasākumu organizēšana
- Saldus pilsētas svētki (1996,2003,2006),
- operas "Baņuta" brīvdabas izrāde Zosēnos (1999),
- Jāņi Zosēnos (2000),
- "Ar sauli zobenā" Rīgā (2000),
- Brīvdabas mūzikls "Vella kalpi" - karakalpu un zviedru karavīru lomas (2005),
- Turneja ASV 2006.gada otrajā ceturksnī.
Dažādas uzstāšanās ārzemēs
- Koncertturneja latviešu centros Kanādā (2004),
- Piedalīšanās Baltijas dienās ANO mītnē Briselē, Beļģijā (2002),
- Piedalīšanās Latvijas vēstures muzeja rīkotās izstādes atklāšanā Parīzē, Francijā (2003)
Vilks, būdams ļoti gudrs, barā labi organizēts un labs mednieks, kļuva par seno karavīru skolotāju, viņu totēmu.
Speciālo uzdevumu vienības karoga iesvētīšana.
Vīru kopa „Vilki” saskaņā ar seno latviešu kaŗotāju tradīciju iesvētīja un nodeva komandierim vienības Kaujas karogu.
