Uz kariņu aiziedamis.
Uz kariņu aiziedamis
Cērtu krustu ozolāi;
Ja nerauda tēvs, māmiņa,
Lai raud krustiņš ozolāi,
Es uz karu aiziedamis,
Atstāj māsiņ šūpulēi;
No kariņa pāriedamis,
Atrod lielu audējiņu.
Pavaicāju māmiņai:
Kas tā tāda ciema meita?
Kas tā tāda ciema meita,
Kas tur auda audeklāi?
Tā, bralīti, tava māsa,
Kas palika šūpulēi;
Kas palika šūpulēi,
Kāju auti nemācēja.
