Uz akmeņa malku cirtu.
Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu;
Lai sildāsi tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja:
Jūdi, skauģi, sveši kungi,
Tie man laba nevēlēja.
Šķir, Dieviņi, manu ceļu
Sargā manu augumiņu;
Man jāieti tai zemēi,
Kur zobeni zemi dala.
Kas tur dimda, kas skanēja,
Kas zemīti tricināja?
Tur jāj jauni karavīri
Sirmus, bērus kumeliņus.
Zelta pieši, zvaigžņu deķi,
Sidraboti zobentiņi.
Zobentiņa galiņāi
Lakstīgala tricināja.
Nevienami kundziņami
Nava tāda karavīra:
Trim kārtāmi zelta josta,
Trīs asmeņu zobentiņis.
