Ik katru sestdien's vakaru
Arvien, arvien
Pie trīnes gāju klētiņā
Bet reiz pie klēts es piegāju
Un iekšā troksni dzirdēju
Tur Ješka iekšā sēdēja
Un manu Trīni bučoja
Ak Trīnīt manu sirdspuķīti
Tu solijies reiz mana būt
Bet nu tu mani pievīli
Un Ješkam sirdi atdevi
Es došos prom uz austrumiem
Tu manis vairāk neredzēs
Mēs sitīsim tos utainos
Pēc tam tos zili pelēkos
Lai latvju saule nenoriet
Lai latvju zoben nesarūs
Nekad, nekad
