8. Pie alus galda sēdēja

Pie alus galda sēdēja
Daudz jūras braucēju.

Tie savas glāzes tukšoja
Un līksmi dziedāja.

Tik viens starp viņiem sēdēja
Ar ģīmi bēdīgu.

To viņa biedri nezināj',
Kas viņam sirdi lauž.

Tam sķiršanās no mīļākās
Lauž viņam sirsniņu.

Mans kuģis stāv zem zēģelēm
Uz projām braukšanu.

Nāc, mīļā, līdz uz jūrmalu,
Tur es tev zvērēšu-

Līdz pēdējai dzīves stundiņai
Ka tevi mīlēšu.

Mans kuģis stāv zem zēģelēm
Uz projām braukšanu.