Jau austrumos purpura saule
Pār rāmajo līmeni spīd;
Pār rāmajiem, mirdzošiem viļņiem
Stalts kuģis kā putniņis peld.
Mirdz straume, kad projām viņš dodas,
Vējš baltajās zēģelēs pūš;
Tik mākoņi ūdenim pāri
Kā dūmi caur uguni kūp.
Tā sapņodams jūrnieks dzied dziesmu,
Ne rūpes, ne raizes to māc;
Tik tālumā debesu malā
Vel mākoņu blāķis balts.
Krāc vētra, auka un plosās,
Vējš nāves meldiju velk;
Tik jūrniekam zināms arvienu,
Vai valdīt vai bojā būs iet.