Vīru kopa "Vilki"
Kur tu iesi, līgavaini,
Čakli ceļā posdamies?
Vai tu mani nemīlēji,
Gribi citas lūkoties?
Man līgavas nevajag,
Jūra mana līgaviņa,
Tā man bija izredzēta
Jau no pašas bērnu kājas.
Saules mūžu nodzīvoti
Man pa viņu braukājot,
Bangu pūtim spītējoti,
Dārgas mantas sakrājot.
Mātes teica savas meitas,
Ka tās čaklas krājējiņas,
Es slavēju plašo jūru,
Tautas pūra darītāju.
Un kad Laima nolēmusi
Būs man dusēt jūriņāi,
Tad tā mani maigi tīsi
Savos zaļos palagos.
Dziedās manim jūras nāras,
Rotās gliemežvāciņiem,
Viļņos zaļie paladziņi,
Manas miesas glāstīdami.
Bangupūtis ar savu tauri
Visam šitam piebasēs,
Sīkas, mazas zivitiņas
Arī līdzi padziedās.
Tālab tagad jautru prātu,
Gribu doties jūriņā,
Lai priekš tautas mājās vestu
Svešu zemju dārgumus.