Vīru kopa "Vilki"
Nu, zēni, lai mēs ejam uz ostu projām vien,
Papriekš, lai dziesmu dziedam, uz laimi iedzeram,
Uz zemi nepaliekam, mums pieder jūra vēl,
Uz kuģa drīz, lai tiekam, kas prom uz jūru skrien.
Ardievu, resnā Minna, uz atkalredzēšan'.
Mans prāts to skaidri zina, ka pārnākšu es gan.
Pie tev' nevaru palikt, tu sirdsvismīļākā,
Tās domas tev būs atlikt, un dzīvo vesela.
Un tā pēc daudziem gadiem un grūtām ciešanām
Mēs dzimteni sasniedzam, kur sniegs ar salu ir,
Tad meitene tā, Minna, ko sen es mīlēju.
Bij dota citam ķīlā un sen salaulāta.
No meitām it neviena te nav uzticama,
Tām vajaga ikdienas sev jaunus brūtgānus,
Bet jūras viļņos plašos, kur mīlu nepazīst.
Tur uzsauc vārdus ašus, to zēni dara drīz.