Vīru kopa "Vilki"
Jau lidinās zēģeles vējā,
Un viļņos šī jūra mūs sauc:
Kas kaiš tev, meitene mīļa?
Ak, šķirties, ak, šķirties ir grūt'!
Kam raudi tu ilgi pie krasta?
Sev arāju izvēlējies,
Tad nebūs tev šķiršanās lāsta,
Viņš projām no tevis neies.
Un tad nu lai uzvelkam zēģ'les,
Lai varam mēs mudīgi braukt.
Jau likten's mums briesmas būs lēmis;
Klau, jūra sāk dusmīgi kaukt.
Rūc pērkons un stipri nu dragā,
Masts gāžas, no zibeņa triekts.
Ikviens, kurš no Dieva top sargāts,
Lai tamdēļ ar briesmās ne trīc.