Vīru kopa "Vilki" | Gundars Kalniņš

"Vilku" vēsture

Wed, 09 Nov 2011 21:09:17 +0200

1980.gadā vēstures skolotājs Māris Ošs izveidoja J.Vācieša vārdā nosaukto Engures folkloras kopu : ,,...Iekšējā prasība man bija pēc kareiviskāka repertuāra, jo no ģenerāļa Jāņa Lāča māsas Leontīnes biju apguvis bravūrīgākas strēlnieku dziesmas” atceras Māris Ošs, kad viņš tika uzaicināts piedalīties folkloras draugu kopas Skandinieki izveidošanā, ,,...tādēļ nolēmu izveidot pats savu dziedātāju ansambli. 1980.gada maijā Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejā, Juglas ezera krastā ar vizuāli atbilstoši atlasītiem puišiem, notika pirmais karavīru dziesmu mēģinājums. Dokumentālās filmas Strēlnieku zvaigznājs kinooperators Andris Slapiņš uzaicināja manus 22 puišus piedalīties filmas epizodes filmēšanā Doles salā, kur tika inscinēta latviešu strēlnieku 1918. gadā Maskavā svinēto Jāņu turpinājums. Tika atvesti latviešu strēlnieki no visas Latvijas. Filmas kinorežisors Juris Podnieks apgādāja manus puišus ar strēlnieku cepurēm no Rīgas kinostudijas rekvizītiem, ar kurām uzstājāmies arī vēlākos koncertos Latvijas Komjaunatnes radošās jaunatnes nometnē Gaujienā, Murjāņu sporta internātskolā, Latviešu strēlnieku muzejā, Latvijas Valsts Fizkultūras institūtā, Dailes teātrī , Teātra muzejā, RPI nometnē ,,Ronīši” u.c.”

Juris Podnieks arī izpalīdzēja ar strēlnieku dzīvesvietu adresēm, kas deva mums iespēju ne tikai apgūt latviešu strēlnieku dziesmas no pirmavota- ar pierakstos nefiksējamu intonāciju, izpildījuma manieri, bet arī nepastarpināti pārņemt strēlnieku mantojumu- viņu cīņas motivāciju, dzīves pozīciju.

J.Vācieša ansamblī mēs viegli spējām sevi identificēt ar vīrišķīgajiem latviešu strēlniekiem, jo bijām pulcējušies dziedāt griboši, boksu un cīņas sportu mīloši latviešu jaunieši. Tiekoties ar latviešu strēlniekiem, intervējot viņus uzzinājām, ka minētās aizraušanās bija populāras arī strēlnieku vidū, bet vairāk par visu mūs vienoja Latvijas mīlestība, izteiktās nacionālisma jūtas.

MŪSU UZVARAS SVĒTKI

Wed, 09 Nov 2011 20:18:08 +0200

11.novembrī – Lāčplēša dienā godinām mūsu Varoņus, kas cīnījušies par Latvijas brīvību gan I.Pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulkos, gan Brīvības cīņu laukos, gan arī II Pasaules kara laikā latviešu policijas un leģiona vienībās. Tāpat dziļā cieņā noliecam galvas par daudzo nacionālo partizānu drosmi un Dzimtenes mīlestību – kuri ar ieročiem rokās vēl daudzus gadus pēc II Pasaules kara beigām kā pēdējie cīnījās pret krievu okupantiem Latvijas mežos un purvos.

11. novembris ir mūsu Uzvaras diena. Tie ir svētki nevis piemiņas diena. Karā bez kritušiem neiztikt. Bet mūsu karavīri karā devušies, pārsvarā, brīvprātīgi un cīnījušies par latvisku Latviju, Brīvību un Taisnību. To viņi arī izcīnīja, tādēļ Lāčplēša dienā godināsim mūsu kritušos karavīrus, sveiksim vēl dzīvos varoņus un svinēsim Uzvaras svētkus.

Zemāk uzskaitīti tikai daži no Dižās Lāčplēša cilts – tie, kas ņēmuši dalību visos iepriekšminētos karalaukos. Andris Balcers

Mūsu Varoņi :

Majors Alberts Ameriks

LAk : 1.(4.) Valmieras kājnieku pulks; LKo III .sķ.;

II pk : Cēsu un apkārtnes pašaizsardzības spēku organizēšanas dalībnieks; Latviešu leģiona 15. ieroču SS grenadieru divīzijas 33.pulka bataljona komandieris; Dzk II šķ.

Pulkvedis (paaugstināts pēc nāves) Kārlis Aperāts

I pk : Latviešu strēlnieku rezerves bataljons, 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons;

LAk : Brīvprātīgi iestājies 2.Ventspils kājnieku pulkā, leitnants par kaujas nopelniem; LKo III .sķ.;

II pk: 24.TSKsakaru bataljona komandieris – 1941.30.VI ar trim rotām atstājis karaspēka vasaras nometni Litenē un vadījis partizānu vienību Vecpiebalgas mežos; 26.Tukuma kārtības dienesta bataljona komandieris, Latviešu leģiona 15. ieroču SS grenadieru divīzijas 32.pulka komandieris; Bk (pēc nāves), Dzk I un II šķ.

Ģenerālleitnants Rūdolfs Bangerskis

K-J k : 36. Orlas kājnieku pulka rotas komandieris;

latviesu karaviru kulturas mantojum

Tue, 13 Sep 2011 22:04:20 +0300

Par karavīriem vilkiem

Sat, 04 Dec 2010 18:20:30 +0200

Jānis Kušķis,rezerves komandkapteinis.

Dieva suņi.

Arhaiskās pasaules karotāja mednieka un vilka attiecības ir apvītas ar savādu noslēpumainību un cieņpilnu attieksmi. Tieši mednieks, kurš pazīst meža dzīvnieku dzīvi, visvairāk cienīja vilku kā sev tuvu radījumu. Vilka neparastā, biedējošā atjautība, pārsteidzošā spēja uztvert un atklāt cilvēka patiesos nolūkus un apsteigt viņu — tas šķita apbrīnas vērts. Iespējams, ka tieši tāpēc meža zvērs vilks daudzām ziemeļu tautām kļuva par svēto dzīvnieku, pat tām, kurām viņš nebija totēms. Totēmu senais cilvēks atzina par sev radniecīgu (pirmsenci), godāja un pielūdza to, jo tas viņu sargāja, rūpējās par savā aizgādībā esošo labklājību. Totēmisms — tā ir pārliecība par pastāvošu neredzamu saikni ar Mātes dabas piešķirto aizgādni.

Vilka totēms bija plašiizplatīts Eiropā. Ģermāņu tautām kā atskaņa no tiem laikiem ir saglabājušies cilvēku vārdi — Ādolfs (Cēlais Vilks), Rūdolfs (Sarkanais Vilks), serbiem (slāvu tautai) — Vuks (Vilks). Vilku uzskatīja par Pelēko Brāli, dēvēja par Pelēci. Vairāku tautu teikas vēsta par cilvēkbērniem, kurus zīdījusi vilcene. Tika uzskatīts, ka vilcenes piens dod sīkstumu, gudrību un neievainojamību. Bērni, kurus izauklējuši vilki, kļūstot par dzimtu pamatlicējiem, virsaišiem un varoņiem, kam piemītot spēja uz laiku iemiesoties vilkā. Cilvēku ar šādām spējām senlatvieši sauca par vilkati, grieķi par likantropu, vācieši par Werwolf.

Joprojām daudzu Eiropas tautu folklorā vilks (arī suns) ir saistīts ar tādām īpašībām kā paredzēšanas spēja, drosme, uzticība, kas izsenis tiek uzskatītas par karavīru kārtai piederīgo īpašībām. Ne velti latviešu folklorā un viduslaiku «vilkaču prāvu» dokumentos vilkatis ir dēvēts arī par Dieva suni, Dieva izredzēto karotāju pret ļaunumu.

Par karavīru dziedāšanas tradīciju

Mon, 18 Oct 2010 21:56:57 +0300

Jānis Kušķis,

rezerves komandkapteinis

2010.gada oktobrī

Cik vien tālu pagātnē ļauj ielūkoties rakstītie avoti, redzam, ka kari bijuši neatņemami mūsu zemes likteņa pavadoņi.

Tagadējās Latvijas novados iebruka skandināvu vikingi, savukārt kurši devās kara gaitās uz Zviedriju un Dāniju. 1107. gadā zemgaļi sakāva Polockas kņaza karaspēku, bet 1181. gadā latgaļi piedalījās Novgorodas un Polockas karagājienā pret Suzdaļu... Kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu karavīrs bija gan sava novada sargs, gan sirotājs, ierauts nemitīgās cīņās, kam nebija ne sākuma, ne gala.

Un visās kara gaitās viņš devās ar dziesmu. Arī jauno laiku pasaules karu ugunīm cauri latviešu karavīrs gāja ar dziesmu.

Kā senākā zināmā liecība jāmin agro viduslaiku hronista Sakša Gramatiķa vēstītais par kuršu uzbrukumu Ēlandes salai 1170. gadā. Pirms izšķirošās kaujas ar dāņiem „kurši pavadīja nakti savā nostiprinājumā, dziedot kara dziesmas..”, bet no rīta „ ar saviem kaujas saucieniem pārbaidīja dāņu vājākos spēkus, kas sāka bēgt. „

Kāpēc tā?

Kāpēc kurši nevis atpūtās, gatavojās tālākai cīņai, bet visu nakti dziedāja? Šī no mūsdienu cilvēka viedokļa šķietami neloģiskā rīcība raisa ziņkāri. Acīmredzot atbilde ir jāmeklē tālaika cilvēku dzīvesziņā.

Kā liecina reliģijas pētnieku darbi, seno, etnisko kultūru pamatā ir senču kults. Dzimta bija tas stiprais pamats, kas saturēja seno sabiedrību. Kurš pārkāpa uz asinsradniecību balstītas tradīcijas, ignorēja pienākumu pret dzimtu, tai skaitā ― senču godā turēšanas pienākumu, tas zaudēja tiesības uz dzimtas atbalstu un tika pat izraidīts no kopienas. «Indriķa hronika» stāsta, ka Tālivalža dēli pulcina karaspēku no saviem «draugiem un radiem», tātad līdzīgi citām senām indoeiropiešu tautām senlatvieši karaspēku formēja pēc radniecības principa. Radniecība bija tā saikne, kas vienoja dzīvos un mirušos. Valoda, dziesmas, paražas, jūtas, domas ― tas viss ir daļa no šīs saiknes. Pēc nāves aizgājējs pievienojas mirušo radu saimei. Noteiktos laikos, svētkos un godos, caur tautiskiem rituāliem dzīvie un mirušie satiekas. Tas ir spēcīgs vienotības un saskaņas lauks, kam ir vistiešākais sakars ar jēdzienu Tēvu zeme.

Karavīru liecības

Mon, 20 Sep 2010 19:33:25 +0300

Bildes

Mon, 20 Jul 2009 21:42:30 +0300

Foto albums

Mon, 20 Jul 2009 21:06:16 +0300

Bildes no 80' līdz mūsdienām

Vilki YouTube

Fri, 11 Jul 2008 21:54:15 +0300

Vilku foto albums

Wed, 09 Apr 2008 22:13:29 +0300